Evita Petručeņa (Eva), psihologs

Psihologa Privātprakse, Gulbene, Rīgas iela 47 2.stāvs      

kabinets

Atlaide daudzbērnu ģimenei - 25%
 
Visu var atņemt cilvēkam, izņemot vienu:
pēdējo cilvēciskās brīvības daļiņu -
brīvību izvēlēties savu attieksmi jebkuros
apstākļos, izvēlēties savu dzīves ceļu.
V.Frankls

Все можно отнять у человека,

за исключением одного:

последней частицы человеческой

свободы — свободы выбирать

свою установку в любых данных

условиях, выбирать свой собственный путь.

/В. Франкл. Поиск смысла жизни и логотерапия./

Piedot sev

Pieskaros pierei

Un sajūtu rītu

Ar rasā mērcētiem

eņģeļa spārniem

Un domām piespraustām

apkaklei pēcpusdienā.

Nav iemesla kādēļ

man nepiedzimt šodien

Un neielaist istabā

dienvidvēju.

Atveru acis

Un piedodu sev,

Ka esmu dzīva,

Piedodu neārstējamo cilvēcību,

Neapstādināmo rītu

Un domas,

Kuras pirksti atknaģē

Haotiskā melodijā.

Kā pirmo reizi

Piedodu sev visu,

Kam nebija jābūt,

Visu, no kā varēju izbēgt,

Ko nevarēju apturēt,

To, par ko vajadzēja klusēt,

Un man nav atrunas,

Kādēļ nepiedzimt šodien.

2014.

Paldies, ka esi...

Ir tādas durvis, aiz kurām dzīvo cilvēcība,

Durvis, aiz kurām atkal var smaidīt.

Agrā rītā vai vēlā pēcpusdienā

Tās stāsta par to, ka Tu esi gaidīts.


Tavas sirds durvis tā uzrunā mani,

Pieturot straujā ieskrējienā,

Dažreiz kā jokā vai lēnprātīgi

Un nelaiž mani vairs projām.

Plauksta paliek uz roktura

Kopā ar Tavu - "Paldies!"

Un es zinu, man vajadzēs ienākt

Atkal pa durvīm, kurās jūtos gaidīts.

vardarbiba

Mēs reiz aizbēgsim no visa,

Varbūt ne kopā un droši vien ne rīt,

Tomēr reiz uzliksim sirds cukurtraukam vāku,

Aizlidosim vieglprātīgi pa vējam

Un rakstīsim smiltīs vārdus-

ŠODIEN NEJŪTU, ŠODIEN VIENKĀRŠI SMEJOS!

Mēs reiz aizbēgsim pašas no sevis

Uz pusstundu vai divām,

Ieslēgsim sirdsapziņu skapī,

Ietīsimies siltā segā un – prom esam!

Kamēr vien var izlikties, ka nedzirdam un ka vēl nav rīts.

Apsolu,- mēs to varam izdarīt tā,

Lai laikā atgrieztos sevī,

Tā..., lai paņemtu sirdsapziņu atpakaļ kabatā,

Un neviens nepamanīs,

Ka mūsu nav bijis.

2015.