Psiholoģiskā konsultēšana

Psihoterapeits R.Kočjunas raksta: "Psihologa konsultanta profesija ir samērā jauna psiholoģiskās prakses joma, kas izdalījusies no psihoterapijas. Šī profesija radās kā atbilde uz to cilvēku vajadzībām, kuriem nav klīnisku traucējumu, bet kuri meklē psiholoģisku palīdzību. Tādēļ psiholoģiskajā konsultēšanā mēs pirmkārt sastopamies ar cilvēkiem, kuri izjūt ikdienas dzīves grūtības. Patiesībā problēmu spektrs ir ļoti plašs: grūtības darbā (neapmierinātība ar darbu, konflikti ar kolēģiem un vdaītājiem, iespējamas atlaišanas draudi), nenokārtota personīgā dzīve un nepatikšanas ģimenē, sliktas sekmes skolā, nepietiekama pārliecība par sevi, pašcieņa, mokošas svārstības, pieņemot lēmumus, grūtības izveidot un saglabāt starppersonu attiecības utt....Ir vairākas konsultēšanas definīcijas, bet visas tās iekļauj dažas pamatnostādnes:

1.Konsultēšana palīdz cilvēkam izvēlēties un rīkoties pēc saviem ieskatiem.

2.Konsultēšana palīdz apgūt jaunu uzvedību.

3.Konsultēšana veicina personības izaugsmi.

4.Konsultēšanā tiek akcentēta klienta atbildība, t.i. tiek atzīts, ka neatkarīgs, atbildīgs indivīds ir spējīgs atbilstošos apstākļos pieņemt patstāvīgu lēmumu, bet konsultants veido vidi, kura atbalsta klienta apzinātu uzvedību.

5.Konsultēšanas kodols ir "konsultatīvā sadarbība" starp klientu un konsultantu, kas balstās uz "klientcentrētas" terapijas filosofiju.

...R. Mei (1967) norāda, ka darbā ar bērniem konsultantam jāpanāk viņu tuvākās vides izmaiņas, lai paaugstinātu palīdzības efektivitāti."

(Кочюнас Р.ОСНОВЫ ПСИХОЛОГИЧЕСКОГО КОНСУЛЬТИРОВАНИЯ. - М.: "Академический проект", 1999, 4.c.)