Sociālā rehabilitācija

Ar 2015.gada 1.janvāri valsts finansē jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus:

1.sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

2.sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām personām.

Abu minēto pakalpojumu sniegšanu paredz: Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 3.1 un 11.punkts un 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.790 „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.

Sadarbībā ar sociālo dienestu varu sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām. Ar sociālā dienesta nosūtījumu, noformējot visus nepieciešamos dokumentus, šis pakalpojums ir bezmaksas. Jebkurā gadījumā klientam ir iespējams saņemt arī maksas pakalpojumu. Sociālā rehabilitācija no psiholoģiskās konsultēšanas atšķiras ar orientāciju tieši uz vardarbības sekām, izglītošanu par vardarbību, emocionālo atbalstu, vardarbības psiholoģisko seku mazināšanu un turpmākas drošības plāna veidošanu. Sociālā rehabilitācija paredz 10 psihologa konsultācijas, tomēr nereti, lai mazinātu vardarbības psiholoģiskās sekas, ir nepieciešama ilgstoša psihoterapija. Līdzšinējā psihologa praksē ir izdevies veiksmīgi izmantot EMDR terapiju.

Kā atšķirt, ka Jūs esat cietusi/-tis no vardarbības?

Vardarbības situācijā parasti tiek izmantota vara (kāds ir stiprāks, gudrāks, pieaugušāks, ar augstāku sociālo statusu u.tml.).

Vardarbības situācijas parasti pavada noslēpums, ka par to nedrīkst runāt, jo varmāka zina, ka dara nepareizi.

Nereti notiek manipulācijas vai tiek pielietoti draudi.

Upuris jūtas pazemots, bezspēcīgs, nereti vainīgs.

Vardarbību pavada ievainojums – emocionāls vai fizisks vai abi kopā.

Sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā no vardarbības cietušiem bērniem sniedzu kopš 2000.gada. Šis pakalpojums ir pieejams sadarbībā ar sociālo dienestu. Kārtību, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1613. Par iespēju saņemt šādu pakalpojumu var interesēties arī savas dzīvesvietas bāriņtiesā, kura visticamāk palīdzēs organizēt šāda veida palīdzību.

Vecākiem un audžuvecākiem svarīgi zināt, ka sociālo rehabilitāciju var saņemt arī tad, ja bērns iepriekš ir bijis krīzes centrā vai jau saņēmis rehabilitāciju, bet atkārtoti parādās kādi vardarbības seku simptomi, piemēram, nakts murgi, agresīva vai seksualizēta uzvedība pret sevi vai citiem, atmiņas par notikušo un tml.